Pasīvā māja

Kad cilvēks ir nolēmis, ka pienācis laiks būvēt pašam savu māju, ir daudz iespēju, kā gan radoši, gan ekonomiski izpausties. Topošās mājas īpašnieks mājas izveidi var koriģēt sākot no arhitektūras, beidzot ar iekārojumu. Protams, ceļot māju, ir saprotams, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kuru iespējams izmantos vairākas paaudzes. Tāpēc svarīgi mājas celtniecības procesā vairāk domāt par kvalitāti, neietaupot uz būvniecības izmaksām. Protams, ne vienmēr var atļauties celt pašu dārgāko un skaistāko māju rajonā, tomēr, domājot par tās kvalitāti un arī izdevīgumu ilgtermiņā, viens no labākajiem māju veidiem ir pasīvā māja. Šobrīd tas ir viens no labākajiem risinājumiem, kā nodrošināt labu mājokli, kurš noteikti kalpos gadiem ilgi.

Pasīvās mājas koncepts izstrādāts, balstoties uz ļoti zemiem enerģijas patēriņiem. Tas nozīmē, ka šāda māja nodrošina cilvēkam ļoti mazas izmaksas par energoresursiem. Esot pasīvās mājas īpašniekam, personai praktiski nav nepieciešama tradicionālā apkures sistēma. Pasīvā māja, kas ir būvēta atbilstoši standartiem, nodrošina, ka mājā ir komfortabla gaisa temperatūrā gan ziemās, gan vasarās, bet par šādām ērtībām tiek maksāts ļoti maz.

Lai uzbūvētu augsta standarta pasīvo māju, nepieciešams ļoti rūpīgi visu izplānot, nepieciešams piesaistīt kvalificētus speciālistus, jo cilvēks bez atbilstošām zināšanām šādu māju uzbūvēt pats nevar. Pasīvās mājas celtniecībā tiek pievērsta uzmanība visām detaļām – sākot no mājas atrašanās vietas, iespējamā ēnojuma, beidzot ar elektroiekārtām, kas atrodas šāda tipa mājā. Būvējot pasīvo māju, nepieciešams atbilstošs mājas novietojums. Arī telpu un logu izvietojumam ir ļoti liela nozīme. Pasīvai mājai logi ir izvietoti maksimāli daudz tieši dienvidu pusē, lai ēka būtu nodrošināta ar pasīvo saules enerģiju. Tieši no pasīvās saules enerģijas arī cēlies nosaukums „pasīvā māja”.

Celtniecības procesā vispirms tiek izveidots koka mājas karkass, bet tad atbilstīgā biezumā tiek visur ievietota akmens vate. Šādas mājas celtniecībā svarīgākais ir siltumizolācija. Nedrīkst tikt pieļauts, ka jau pašos mājas pamatos tiek pielaista kļūda, respektīvi, palikušas spraugas. Ārsienu blīvējumam ir jābūt attiecīgā biezumā. Tiek izmantoti hermetizācijas materiāli, kas nodrošina, ka gaiss nevar vienkārši ieplūst un izplūst caur māju sienām, kā tas bieži notiek parastām mājām. Ja nav attiecīgas siltumizolācijas, tad var veidoties kondensācijas process, kura rezultātā veidojas pelējuma sēnītes un citi procesi, kas nav pieļaujami pasīvās mājas standartos.

Viens no svarīgākajiem aspektiem ir logi un durvis, kuri izveidoti speciāli pasīvajai mājai. Logiem izmantotas trīskāršas stikla paketes, kas neļauj gaisam patvaļīgi cirkulēt. Arī jābūt speciāliem logu rāmjiem, lai starp stiklu un rāmi neveidotos spraugas. Tāpat svarīgs faktors ir tieši ventilācijas sistēma, kas nodrošina nepieciešamo gaisa cirkulāciju telpās – ziemā iekšā nākošais gaiss jau tiek sildīts ar ārā plūstošu. Vasarā process ir pretējs, neļaujot rasties pārāk karstam gaisam iekštelpās. Mājas celtniecībā netiek izmantotas sistēmas un daudzi materiāli, kurus izmanto, ceļot māju pēc parastajiem būvniecības standartiem. Pasīvo ēku būvniecība šobrīd tikai popularizējas, daudz šāda tipa mājas ir jau uzceltas Skandināvijas valstīs, arī Vācijā un citur. Taču Latvijā par pasīvajām mājām ir vairāk tikai runāts nekā tiešām darīts.

Ja cilvēks vēlas celt pasīvo māju, viņš nodrošina sevi un savu ģimeni ar dažādām priekšrocībām. Pasīvajā mājā vienmēr ir komfortabls mikroklimats, kura izmaksas ir ļoti zemas. Tiek nodrošināti arī veselīgāki dzīves apstākļi mājas iemītniekiem, pateicoties tieši mājas gaisa un siltuma sistēmai. Turklāt māja rada mazāku vides piesārņojumu. Tā kā šādas pasīvās mājas ir jauns, moderns un kvalitatīvs mājas modelis, tad šādām ēkām ir daudz lielāka tirgus vērtība.

Protams, ceļot pasīvo māju, jārēķinās, ka izmaksas būs par 15% – 20% lielākas. Kvalitatīvo materiālu, sarežģīto sistēmu un profesionālu cilvēku izmantojums vairakkārt pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas parastas mājas būvniecībā. Taču, tā kā jebkura māja ir ilgtermiņa ieguldījums, tad pasīvā māja ne tikai nodrošina veselīgākus un komfortablākus dzīves apstākļus, bet arī laika gaitā atpelna tās papildu izmaksas, kas radušās būvniecības procesā. Tā kā pasīvajai mājai ir mazs enerģijas patēriņš, tad arī par apkuri tiek maksāts ievērojami mazāk. Līdz ar to iespējams ietaupīt šajā aspektā un 10 gadu laikā papildu izmaksas ir jau atpelnītas. Turpmākajos gados cilvēks maz maksā par energoresursiem un ietaupīto naudu var izmantot citiem mērķiem. Taču, lai pilnībā izmantotu šādas mājas priekšrocības, nepieciešams arī izmantot saimniecībā iekārtas, kuras maz tērē energoresursus.

megapolis